Pārceltais futbola čempionāts – kā īsti notiks EČ finālturnīrs?

Eiropas čempionāta finālturnīrs futbolā bija paredzēts jau 2020. gada vasarā, taču labi saprotamu iemeslu dēļ UEFA tomēr lēma par tā pārcelšanu gadu vēlāk. Savu nosaukumu turnīrs nav mainījis un joprojām atpazīstams kā Eiropas čempionāts 2020 neskatoties uz to, ka notiks 2021. gadā.

EURO 2020 favoriidid

ValstsFIFA tabulaPasaules Čempionāta futbolā rezultāti, 2018. gadsEuro 2016 rezultātiEuro 2021 rezultāti
Francija2.uzvarētājsfināls5,75
Anglija4.4astotdaļfināls6,25
Beļģija1.3ceturtdaļfināls7,50
Itālija7.ceturtdaļfināls9,50
Vācija12.apakšgrupāpusfināli9,50
Spānija6.astotdaļfinālsaastotdaļfināls9,50
Portugāle5.astotdaļfinālsuzvarētājs9,50
Holande16.16,00

Covid-19 pagājušā gada pavasarī pasauli iedzina jukās, liekot pieņemt lēmumus, uz kuriem šobrīd var atskatīties ar jauniem argumentiem. Ar pandēmiju nācies sadzīvot jau vairāk nekā gadu, taču sporta dzīves organizētāji ir pratuši piemēroties jaunajiem apstākļiem, un arī UEFA jau iepriekšējā gada augustā rīkoja Čempionu līgas izslēgšanas spēles. Objektīvi gan jāatzīst, ka ČL izšķirošo spēļu noorganizēšana bija pavisam cita mēroga pasākums nekā EČ futbolā.

Eiropas čempionāts futbolā ierasti norisinās reizi četros gados, taču šoreiz bija plānots īpašs pasākums. Finālturnīra rīkošanas tiesības bija piešķirtas nevis vienai valstij, bet gan 12 pilsētām dažādās valstī, kura katra uzņems spēles vienā stadionā. Tā vismaz bija plānots, taču pandēmijas dēļ UEFA bija spiesta samierināties ar to, ka noorganizēt turnīru pa visu Eiropu 2020. gada vasarā nebūs iespējams.

Attiecīgi turnīram tika mainīti datumi, un pašreizējais plāns paredz, ka čempionāts sāksies 11. jūnijā un risināsies līdz 11. jūlijam, taču vēl nav pilnīgi skaidrs, kurās pilsētās tad spēles norisināsies. UEFA bija izvirzījusi vēlmi aizvadīt EČ spēles ar skatītājiem tribīnēs, kas savukārt atkarīgs no vietējiem likumiem, kur UEFA rokas jau par īsām un atliek uzklausīt vietējās varas iestādes.

Aprīlī UEFA apstiprināja, ka Londona, Glāzgova, Amsterdama, Kopenhāgena, Sanktpēterburga, Baku, Budapešta un Bukareste saglabās savu statusu kā turnīra organizētājas un uzņems EČ 2020 savos stadionos. Taču Dublinai un Bilbao šīs tiesības tika noņemtas, jo pilsētas nevarēja garantēt, ka vasarā tribīnēs atļaus ielaist UEFA prasīto skatītāju skaitu. 

Čempionāta rīkošana pa visu Eiropu, nevis vienā valstī, jau sākotnēji bija riskants solis UEFA izpildījumā. Arī tagad pārceļošana starp spēlēm un līdzjutēju pārvietošanās izskatās visnotaļ apgrūtināta, turklāt ne tikai organizatoriskajā izpildījumā, bet arī gluži vienkārši drošības ziņā. Taču rīkošanas izdevumu sadalīšana vairākās daļās UEFA varētu būt veiksmīgs scenārijs, nekā centieni visas spēles iedabūt vienā valstī. Futbola čempionāta sakarā citos sporta veidos novērotie “burbuļi”, kad visas komandas tiek ieliktas kopīgā karantīnā un izspēlē mačus vienā arēnā vai hallē. Futbolā tas īsti neder, un tik lielā turnīrā kā Eiropas čempionāts stadioni tik un tā nepieciešami vairāki.

 Šī būs otrā reize, kad Eiropas čempionātā piedalīsies 24 komandas. Iepriekš ilgāku laiku finālturnīrā piedalījās 16 izlases, bet jau sen skaidrs, ka lielāks komandu skaits nozīmē lielāku finansiālo atdevi, un Eiropas futbola augstais futbola līmenis pieļauj tik daudz komandu dalību, izvairoties no nevienlīdzīgām spēlēm, kurās uzvarētājs skaidrs jau iepriekš. 2016. gada finālturnīrā apakšgrupu mačos tika fiksētas tikai trīs spēles, kas beidzās ar trīs vārtu starpību – Beļģija pret Īriju, Spānija pret Turciju un Velsa pret Krieviju, turklāt Velsas-Krievijas spēlē pie 3:0 uzvaras vispār tika komanda, kas nebija uzskatīta par favorīti. Jā, Latvijas līmeņa izlasēm tikšana finālturnīrā joprojām ir patāls sapnis, taču Eiropas futbola krējuma slānis ir krietni paplašinājies un pilnīgi mierīgi var nosaukt 20-30 izlases, kuras varētu līdzvērtīgi sacensties finālturnīrā.

Šoreiz atšķirība bija tāda, ka, neeksistējot vienai konkrētai finālturnīra mājiniecei, netika piešķirtas arī automātiskās ceļazīmes. Visām izlasēm, ieskaitot pašreizējo Eiropas čempioni Portugāli, nācās cīnīties kvalifikācijā. No 12 plānotajām turnīra saimniecēm tam nespēja kvalificēties Īrija, Rumānija un Azerbaidžāna, bet kopumā kvalifikācijā iztika bez lieliem pārsteigumiem, un visām izlasēm, kurām noteikti vajadzēja būt finālturnīrā, tajā arī atradās vieta.

Grupu izloze tika veikta jau sen, tik sen, ka piedodams par tās aizmiršanos. UEFA EČ futbolā apakšgrupas noskaidroja jau 2019. gada novembrī, tobrīd atstājot brīvas vietas pārspēļu uzvarētājām, kas savukārt noskaidrojās tikai pēc gada, pēdējās četras vietas iegūstot Ziemeļmaķedonijai, Ungārijai, Slovākijai un Skotijai. Ungārijai gan prieki bija īsi, jo uzreiz tapa skaidrs, ka Eiropas čempionātā tā spēlēs visspēcīgākajā grupā, esot kompānijā ar iepriekšējā EČ finālistēm Portugāli un Franciju, kā arī Vāciju, kurai šis turnīrs būs pēdējais Joahima Lēva vadībā.

A grupaB grupaC grupaD grupaE grupaF grupa
TurcijaDānijaNīderlandeAnglijaSpānijaUngārija
ItālijaSomijaUkrainaHorvātijaZviedrijaFrancija
VelsaBeļģijaAustrijaSkotijaPolijaPortugāle
ŠveiceKrievijaZiemeļmaķedonijaČehijaSlovākijaVācija

Eiropas čempionāts futbolā 2021 norisināsies pēc šāda formāta – 24 komandas sadalītas sešās grupās, katrā pa četrām komandām, kas aizvadīs viena apļa turnīru. EČ grupu turnīra kalendārs paredz, ka trīs kārtas tiks aizvadītas no 11. līdz 23. jūnijam. Katras grupas divas labākās komandas būs garantējušas sev vietu astotdaļfinālā, kamēr trešo vietu ieguvējām būs jāķeras pie matemātikas, jo izslēgšanas spēlēs piedalīsies četras no sešām trešo vietu ieguvējām.

Jāuzsver arī, ka pirmā vieta grupā nekādu citu priekšrocību kā vien spēli pret teorētiski vājāku pretinieku nesniegs, galu galā, pirmās vietas ieguvēja pēc tam no F grupas mierīgi var saņemt pretiniekos Vāciju un neviens īsti pārsteigts nebūs. Sistēma par to, kurai grupai tieši pretim sanāktu F grupas trešā vieta, ir ļoti sarežģīta, un vienīgi A un D grupu uzvarētājas spēlēs pret citas grupas otro vietu, kas gan teorētiski ir vēl neparocīgāks variants.

Astotdaļfināli tiks izspēlēti četru dienu laikā līdz 29. jūnijam, pēc tam sekos ceturtdaļfināli divās dienās, un tad četrām vadošajām komandām paredzēts kopīgi ierasties Londonā, kur no sestā līdz 11. jūlijam izspēlēt pusfinālus un finālu. Kā zināms, trešo vietu Eiropas čempionātā nenoskaidro un spēli par to neaizvada.

Kas īsti ir EČ?

Pati vienkāršākā atbilde uz šo jautājumu ir tā, ka tās ir starptautiskas sacensības starp vīriešu futbola izlasēm Eiropas mērogā, kurā tiek noskaidrots Vecā kontinenta čempions. Šādu sacensību ideja pirmoreiz vēsturē piefiksēta 1927. gadā, kad Francijas futbola funckionārs Anrī Delonē pirmoreiz to piedāvāja. Turnīrs sarīkots gan tika tikai 1960. gadā, piecus gadus pēc Delonē nāves, kad Eiropa vēl joprojām atguvās no postošā kara. Eiropas čempionu kauss joprojām ir nosaukts Delonē vārdā.

Kad turnīrs norisināsies?

Sacensības sāksies Romā 11. jūnijā ar maču starp Itāliju un Turciju. Tikmēr fināls paredzēts jūlija otrajā svētdienā, 11. datumā.

Cik komandas piedalīsies?

Finālturnīra vēsturē bijušas biežas pārmaiņas sacensību formātā, pamazām komandu skaitu palielinot. 2016. gada čempionāts bija pirmais, kurā piedalījās 24 izlases, kas būs komandu skaits arī šajā finālturnīrā.

Kura komanda EČ uzvarējusi visbiežāk?

No 15 aizvadītajiem EČ finālturnīriem pa trim ir uzvarējušas Vācijas un Spānijas izlases, kamēr Francija ir trešā valsts, kurai ir vismaz divi tituli. Savukārt finālā visbiežāk spēlējusi Vācija, kas līdz izšķirošajam mačam kopumā tikusi sešas reizes.

Kura komanda piedalījusies visvairāk finālturnīros?

Droši vien nevienu nepārsteigs, ka Vācija ir arī izlase, kas finālturnīrā spēlējusi visbiežāk. Vācija tam kvalificējusies 14 reizes no iespējamajām 15, vienīgo reizi finālturnīru izlaižot 1968. gadā.

Statistika?

Visvairāk gūto vārtu: 108 vārti, 2016. gadā (galu galā, šajā turnīrā tika aizvadītas vairāk spēles nekā parasti)
Lielākā vidējā rezultativitāte: 4.75 vārti vidēji spēlē, 1976. gadā
Mazākā vidējā rezultativitāte: 1.93 vārti vidēji spēlē, 1980. gadā
Visvairāk noraidījumu: 10, 2000. gadā
Biežakā dalība pēcspēles sitienu sērijā: 5 reizes, Itālija